Alloimunizācija jeb izoimunizācija ir stāvoklis, kad sievietes organisms izstrādā antivielas pēc nonākšanaskontaktā ar svešiem asins šūnu antigēniem. Šis antivielas šķērso placentu un iznīcina bērna asins šūnas. Kāarī antivielas var radīt problēmas mātei, ja viņai ir nepieciešama asins pārliešana. Sievietei aralloimunizāciju nepieciešams piemeklēt speciālās asinis un līdzi vienmēr jābūt sensibilizētās personas asinspasei.
Alloimunizācija visbiežāk sākas pēc asins pārliešanas vai bērna piedzimšanas. Dzemdību laikā mātes unbērna asinis sajaucas. Ja viņiem asins antigēni atšķiras, tad mātei var veidoties antivielas. Citialloimunizācijas attīstības varianti iekļauj spontānus vai medicīniskos abortus, asiņošana grūtniecībaslaikā vai tādas procedūras kā amniocentēze.
Vislielākais risks bērnam ir anēmijas attīstība, jo mātes antivielas iznīcina visas viņa sarkanās asins šūnas(eritrocītus). Ja bērns nesaņem pareizu ārstēšanu, viņam uzkrājas ūdens, attīstās hidrops, kas noved piebērna nāves. Pēc dzimšanas bērnam parādās dzelte, ja tā netiek ārstēta korekti, augsts bilirubīns varizraisīt dzirdes traucejumus un bojāt galvas smadzenes. Anēmija var attīstīties pirmajās 12 nedēļās pēcbērna dzimšanas. Ja anēmija pēc dzimšanas netiek ārstēta, tas var novest pie bērna nāves. Tāpat bērnam irpalielināts infekciju attīstības risks (ja ir neitropēnija) un asiņošanas risks (ja ir trombocitopēnija). Jasievietei ir antivielas un viņai parlej nepareizās asinis jebkurā dzīves posmā, viņa var nomirt no hemolītiskastransfūzijas reakcijas.
Jūs varat pasargāt savu bērnu, uzzinot visu par alloimunizāciju un daloties ar šo informāciju ar savu ārstu. Jums nepieciešams pārliecināties, ka Jūs pareizi izmeklē, monitorē un ārstē. Ārstam, kas specializējasperinatoloģijā, jāzina, kāārstēt māti un bērnu, bet ginekologs vai vecmāte var to nezināt, tāpēc svarīgiprasīt nosūtījumu pie speciālista. Jums būs nepieciešams pārbaudīt antivielas asinīs ik 4 nedēļas līdz 24.nedēļai, pēc tam ik 2 nedēļas. Ja antivielu titrs sasniegs kritisko līmeni, Jums būs nepieciešams katrunedēļu veikt augļa doplerogrāfiju, lai pārbaudītu asins plūsmas ātrumu vidējā smadzeņu artērijā (MCA)anēmijas diagnostikai. Ja ultrasonogrāfijas izmeklējums atklās anēmiju, būs nepieciešams veikt bērnam asinspārliešanu caur mātes vēderu vai piedzemdēt bērnu un veikt asins pārliešanu pēc dzimšanas.
Mātei jākontrolē antivielu titri asinīs ik 4 nedēļas līdz 24 nedēļām un tālāk ik 2 nedēļas. Ja antivielas iraugstas, tad viņai jāveic augļa doplerogrāfija katru nedēļu anēmijas diagnostikai.Tēvam jāpārbauda rēzus antigēnu fenotips asinīs, lai pārbaudītu, vai antigēni ir homizihotiski vaihererozihotiski.At neinvazīva augļa ārpusšūnu DNS testa palīdzību mātes asinīs var noteikt, vai bērnam ir Kell, D, C, c, E,e antigēni.
Sieviete ar antivielām parasti dzemdē bērnu starp 35. un 38. nedēļu. Ja bērnam ir anēmijas pazīmes vai bijajau nepieciešama asins pārliešana, parasti inducē dzemdības starp 35 un 37 grūtniecības nedēļām. Jaanēmijas pazīmes ir maz izteiktas, parsti inducē dzemdības starp 37 un 38 nedēļām.
Dzemdību laikā no nabas saites: hemoglobīns, bilirubīns, tiešais antiglobulīna tests.Bilirubīna kontrole ik 6-12 stundas slimnīcā un katru dienu pēc izrakstīšanās mājās.Hemoglobīna kontrole katru nedēļu līdz bērna 12 dzīves nedēļām.Neitrofīlo leikocītu un trombocītu kontrole vismaz 2 reizes līdz 12 dzīves nedēļām.
Pēc piedzimšanas bērna slimība saucas Jaundzimušo hemolītiska slimība (JHS).Ja anēmiju un bilirubīnu neārstē uzmanīgi, bērnam var attīstīties smagi paliekoši veselības traucējumi vaibērns var nomirt. Bērnam jākontrolē asins analīzes līdz 12 dzīves nedēļām. Lielākai bērnu daļai, kas ciešno hemolītiskas anēmijas, ir normāli dzelzs krājumi organismā. Tāpēc dzelzs preparātu nozīmēšanabērniem ar JHS var būt bīstama, ja pirms tam nepārbauda feritīna līmeni asinīs. Vienmēr pārbaudietferitīna līmeni asinīs pirms dzelzs preparātu nozīmēšanas.Sasniedzot 12 nedēļu vecumu, lielākā bērnu daļa tiek uzskatīta par veseliem, tālāk kontrole navnepieciešama.